Mājas un tējas vēsture
Brigitas stāstījums: Pirms 150 gadiem Annas muižas grāfs Tranzē latviešu ģimenei ierādīja
zemi mežā 3,5 km no Annām.Jaunie saimnieki Milleri nocirta kokus ,
nodedzināja celmus un uzcēla māju, kūti klēti un riju , nosauca par
Ozoliņiem, droši vien tāpēc, ka apkārt auga daudz ozolu.Viens no Milleru
dēliem, izstudēja par mērnieku un aizbrauca uz Krieviju.Tur viņš
nostrādāja cara muižā par pārvaldnieku 25 gadus, sapelnīja daudz naudas
un atgriezās Latvijā.Tēvs bija iekritis parādos, dēls nomaksāja un
sapirkās lauksaimniecības tehniku, kā arī uzcēla jaunu dzīvojamo
māju. Pēdējā saimniece Anna Liepiņš nomira 84 gadu vecumā 1964.gadā. Kad meklējām savai ģimenei lauku māju, kur nedēļas nogalēs un vasarās
atpūsties, atradām Ozoliņus bēdīgā stāvoklī, bez logiem, durvīm ar
piemēslotu apkārtni, tas bija 1977. gads, braucām uz laukiem ar
velosipēdiem, jo auto nopirkām tikai 1989.gadā. Iekārtojām māju ar
senlaicāgām mēbelēm un gribējām, lai būtu romantiski, kā vecos laikos.Es
biju dzīvojusi pa vasarām laukos, kur saimniece cepa īstu rudzu maizi,
atcerējos smaržu. Ozoliņos bija liela, veca maizes krāsns, kurā nolēmu
mēģināt cept arī es. Tajos laikos veikalos nebija tāda maize, cepta ar
malku kurinatā krāsnī. Atradu senā grāmatā recepti un man izdevās.Tajā
vecajā grāmatā bija aprakstīta tējas recepte. Māla traukā liek ābeļu lapas
un pēc maizes cepšanas liek atdzesētā maizes krāsnī uz nakti. Kad no
rīta sajutu jauko smaržu, izņemu podu, skatos, lapas palikušas
brūnas. Kad es nogaršoju, sapratu, ka dzeršu vienmēr šo tēju. Latvieši šo
recepti izgugroja, lai dzertu līdzīgu Indijas tējai, kura tajos gados
bija dārga. Tā es dzēru šo tēju bieži, tad liku klāt - upeņu lapas, lai
būtu C vitamīns, āboliņš pret holesterīnu,ugunspuķi-imunitātei, pīlādžus-asinsvadiem.Sāku
domāt par biznesa iespējām, jo biju apmeklējusi Miera korpusa kursus,
kur mūs mācija par to. Ceļš nebija viegls, jo biju pirmā, bet 1999.gadā
atbrauca jau pirmā kontrole, kas atļāva ražot bioloģisko produktu. 2006.gadā vecā māja nodega un šobrīd top jauna māja, vēl ir saglabājies vecais šķūnis, no jauna uzbūvēta tējas ražotne un meža namiņš.